salutatrix
Jump to navigation
Jump to search
Latin
Etymology
From salūtātor (“greeter, saluter”) + -trīx.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /sa.luːˈtaː.triːks/, [s̠äɫ̪uːˈt̪äːt̪riːks̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /sa.luˈta.triks/, [säluˈt̪äːt̪riks]
Noun
salūtātrīx f (genitive salūtātrīcis, masculine salūtātor); third declension
Declension
Third-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | salūtātrīx | salūtātrīcēs |
Genitive | salūtātrīcis | salūtātrīcum |
Dative | salūtātrīcī | salūtātrīcibus |
Accusative | salūtātrīcem | salūtātrīcēs |
Ablative | salūtātrīce | salūtātrīcibus |
Vocative | salūtātrīx | salūtātrīcēs |
References
- “salutatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- salutatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.